stâlpișori, s.m. Diminutiv al lui stâlp; stâlpuleț, stâlpușor. [Var.: (reg.) stâlpșór s.m.] – Stâlp + suf. -ișor.
s. stâlpuleț, stâlpușor.
s. m., pl. stâlpișóri