, văcuțe, s.f. Diminutiv al lui vacă; văcușoară. – Vacă + suf. -uță.
s. 1. (ZOOL.) văcușoară. 2. v. turta-vacii.
s. f., g.-d. art. văcúței; pl. văcúțe
s. pl. v. pita-vacii.